Lūdza radiniekus sakravāt un doties prom pēc tam, kad viņiem nav garšojuši kārumi

click fraud protection

Marija jau sen ir pametusi savu dzimto zemi. Viņa pati ir dzimusi ciematā, tur uzaugusi. Kad viņa 17 gadu vecumā absolvēja skolu, viņa devās iegūt tālākizglītību pilsētā.

Marija vienmēr mācījās labi, tāpēc mācības institūtā viņai bija ļoti viegli. Viņai patika sēdēt klasē, mācīties, pildīt mājasdarbus un pat kārtot eksāmenus. Viņa arī mīlēja pilsētu. Vieta, kur cilvēkam ir dots milzīgs skaits iespēju katrai gaumei. Meitene pat sapņoja pēc iespējas ātrāk iegūt savu mīļāko profesiju, atrast labu darbu un satikt savu vienīgo mīlestību. Kā filmās, ne mazāk!

Lūdza radiniekus sakravāt un doties prom pēc tam, kad viņiem nav garšojuši kārumi

Izrādījās, ka ne katra sapņi paliek ārpus realitātes. Marijai ir ļoti paveicies. Viņa absolvēja, atrada darbu un pēc diviem gadiem apprecējās. Labs vīrietis, atbildīgs, strādīgs, kā Marija, bez kaitīgiem ieradumiem. Viņi sāka dzīvot no dvēseles līdz dvēselei, dzemdēja dēlu, nedaudz vēlāk meitu.

Viņiem pat izdevās iegūt dzīvokli, to iegādājās par savu grūti nopelnīto naudu, bez radinieku palīdzības un bez hipotēkas. Un Jaungada brīvdienās Marija bija apmulsusi par ziņām par radiniekiem no ciema. Viņi nostādīja sievieti priekšā faktam, ka šajās brīvdienās gatavojas viņu apciemot. Lai gan Marija nemaz nebija gatava šādam pavērsienam, viņa saviem radiniekiem neatteica. Nolēmu, ka, tā kā ciemos brauc radi, tad jāsatiek kā nākas.

instagram viewer

Ģimene ieradās agri no rīta. Līdz tam laikam Marija bija izcepusi gardas piparkūkas, nopirkusi gardu dārgu kafiju. Bet ciema iedzīvotāji acīmredzami nebija pieraduši pie šāda dzēriena, viņi to pat nedzēra. Viņi izmeta visas mantas, teica, ka pagaidām plāno piebraukt pie citiem radiem un vakarā noteikti atgriezīsies.

Marijai bija laiks nopirkt pārtikas preces. Viņa izdomājusi, ka jāpacienā ciema radus ar ko īpašu, tāpēc paņēmusi līdzi vairāk naudas un devās uz lielveikaliem. Sieviete nopirka dārgu franču šampanieti, visādus ārzemju augļus, sarkanos un melnos kaviārus, visādus sierus, zosu cepšanai, sarkanas zivis. Izvēlējos labākos, dārgākos, garšīgākos un kvalitatīvākos produktus. Un viņa sāka gatavot mājās.

Vairāki dažādi salāti, kanapē ar sarkanām zivīm, kaviāra tartletes, augļu un siera gabaliņi. Tad izcepu zosi un tai brokoļus ar pipariem un sieru. Galds sanāca svētku, daudzveidīgs, garšīgs!

Marija bija tik priecīga, ka tagad viņa var palutināt savus mīļos ar labumiem. Bet tie nebija un nebija. Viņi ieradās pulksten 10 vakarā, neapmierināti skraidīja ap galdu. Marija bija noraizējusies, pēkšņi kaut kas notika, bet neviens pat nedomāja viņai kaut ko paskaidrot. Un viens radinieks bija apmulsis:

— Un ko jūs te darāt? It kā mēs būtu kaut kāds karalis. Un vispār, kas tas par ēdienu? Kaut kāda zāle, nav ko ēst. Vai tas ir kaviārs? Jā, tas tā nav, šis noteikti nav īsts! Un kas tas ir? Zoss? Un ka nebija iespējams cept parastās kotletes un griezt speķi? Vai nav kartupeļu? Šeit kartupeļi ir parasts ēdiens.

Marija gandrīz asarās uzklausīja nepateicīgo viesi un tad lūdza visus savākt mantas un doties atpakaļ uz savu ciematu, ēst kartupeļus. Viņa viņiem gatavoja ēst, pielika lielas pūles, lai viņus iepriecinātu. Un viņiem, redz, nepatika ēdiens!

Kā jūs domājat, vai Marija rīkojās pareizi? Vai arī viņai bija jāpacieš vārdi, kas viņai lija. Tomēr ciema ļaudis nebija pieraduši pie šāda ēdiena, gribēja vienkāršāku, un Marija sarīkoja mielastu. Vai arī viņa visu izdarīja pareizi?

Oriģinālais raksts ir ievietots šeit: https://kabluk.me/poleznoe/poprosila-rodstvennikov-sobrat-veshhi-i-uehat-posle-togo-kak-im-ne-ponravilis-ugoshheniya.html

Rakstu rakstīšanā ielieku savu dvēseli, lūdzu atbalsti kanālu, spied like un abonē

Instagram story viewer