Elifs piekrita kļūt par surogātmāti, nevis labās dzīves dēļ. Māte atrodas aiz restēm, māsa ir slimnīcas gultā, un, lai viņus abus glābtu, ir vajadzīga diezgan liela summa.
Un šajā brīdī parādās burvju pasaka Kiimet-khanum, kas rūpējas par visām meitenes problēmām, bet pretī lūdz kļūt par surogātmāti.
Elifs pierada pie domas, ka bērns, kuru viņa nēsā zem sirds, nepieder viņai. Un, kad viņš piedzims, viņa nodos viņu Kahramana ģimenei.
Elifa jau ir saņēmusi samaksu par saviem pakalpojumiem: māsai tika veikta operācija, un viņas dzīvībai nekas nedraud, un māte tika atrasta laba advokāte, un drīz viņu vajadzētu atbrīvot.
Bet, kad ne bez Defnes palīdzības Elifs nonāk slimnīcā ar spontāna aborta draudiem, rodas jautājums: izglābt vai nu viņu, vai bērnu.
Kahramans kā cēls bruņinieks sacīja, ka Elifu vajag glābt, taču meitene pati operāciju nepieļāva.
Viņas lēmums bija glābt bērnu, pat ja viņai bija jāatsveicinās ar savu dzīvi.
Kāpēc Elifs šajā brīdī pieņēma šādu lēmumu? Es domāju, ka Elifs, tāpat kā jebkura māte, sajuta savu bērnu.
Kā viņa teica Kahramānam:
- Man ir izvēle, bet viņam nav.
Rakstnieku iecerētais Elifs ir labsirdīgs varonis, kurš pat mušai nenodarīs pāri.
Viņai ir vieglāk izsaukt savas sāpes nekā izraisīt to citam. Lai gan pēc kāda laika no bijušā Elifa maz paliks.
