Uzzinājis, ka Barbarosas meita Khizir Hayreddin Pasha ir nolaupīta, Mustafa personīgi dodas meitenes meklējumos.
Šahzades cilvēkiem izdodas izsekot nolaupītājus un atbrīvot Mikhrinisu.
Mustafa personīgi nolemj meiteni aizvest pie tēva un ierodas galvaspilsētā, nevienu nebrīdinot.
Bhakti kalpi pastāstīja Aleksandrai Anastasijai Lisovskai, ka Šahzade dodas uz Barbarosu, un viņa nekavējoties to izmantoja.
Hasekijs neuzkrītoši iesaka Suleimānam apciemot slimo Pasu, jo viņš tik daudz gadus veltīti kalpoja Osmaņu impērijai.
Netālu no pasas gultas Suleimans atrod janhāriju Jali-agas starpā Šahzadu Mustafu un virspavēlnieku.
Suleimans vecākā Šahzadē slepeno vizīti uztver kā gatavošanos nekārtībām, un, neskatoties uz to, ka Mustafa izskaidroja ierašanās iemeslu galvaspilsētā, šaubas iezagās suverēna dvēselē.
Suleimans zināja par Barbarosas un janišāru lojalitāti jaunajam šahzadam, un, ņemot vērā, ka Mustafa ne pirmo reizi neievēroja viņa pavēles, viņš nolēma pārbaudīt savu lojalitāti.
Suleimans pavēlēja izpildīt janišāru virspavēlnieku Ali - aga, un pavēle ir jāpilda Mustafai. Izpildes iemesls bija strīds janisāru korpusā ar Rustemu Pasu.
Tā bija grūta izvēle Šahzadeham, taču Ali-ahas bhakta teica, ka ir gatavs atdot savu dzīvību. nākotnes valsts labā. Un Mustafai neatlika nekas cits, kā izpildīt pavēli.
Vai Suleimans rīkojās pareizi? Par to grūti spriest. Suleimans zināja, ka Rustems Pasha ir uzsācis konfliktu janišāru korpusā, un tieši šī iemesla dēļ viņš nosūtīja viņu trimdā.
Suleimanam bija nepieciešams attaisnojums, lai pārliecinātos par Mustafas vārdu patiesumu, un tā cena ir cilvēka dzīvība.
Bet, pat izpildījis pavēli, Mustafa arī palika nodevējs suverēna acīs.
Lai pārbaudītu sava dēla lojalitāti, Suleimans nosūtīja viņam jaunu janišāru Ferhāta - agas - vadītāju ar priekšlikumu veikt apvērsumu.
