Ibrahima Elifa atriebība sāpēs Kahramana sirdi. Divus garus gadus viņš dzīvos noslēgti kopā ar savu draugu Džhelyalu, aizmirstot par bērniem, ģimeni un uzņēmējdarbību.
Kahramana zina, ka Elifs tika izglābts, bet nav zināms, kur viņa atrodas. Kā Kahramans stāsta Jelālam, es sākšu dzīvot un elpot tikai tad, ja redzēšu Elifas ķermeni, vai arī viņa parādīsies manā priekšā.
Defne rūpējās par visiem bērniem. Viņa apmetās Yoruk khans mājā un uzaudzināja meitu un dēlu Kahramanu, kurus iemīlēja kā savējos.
Defne pacietīgi gaidīja, viņa zināja, ka agri vai vēlu sāpes Kahramana sirdī pierims un viņš atcerēsies, ka viņam joprojām ir bērni, kuru māte bija Defne.
Zija Beja ne reizi vien mēģināja ķerties pie dēla prāta un bērnu dēļ piedāvāja precēties ar Defnu, taču Kahramans par to neko negribēja dzirdēt.
Viss tika izlemts nejauši ...
Naktī Toprakam bija drudzis, Defne mēģināja piezvanīt bijušajam vīram, viņš neatbildēja uz tālruni.
No rīta, notriecot temperatūru, Zia Beja paņem Topraku un aizved pie Kahramana.
Zia beja Kahramānam sacīja, ka viņa dēls pagājušajā naktī atgriezies no aizsaulēm. Defne nobijās un aizveda bērnu uz slimnīcu. Viņa rūpējas par viņu tā, it kā būtu viņa.
- Bet tev vienalga. Jūs uzcēla sienu, izslēdzot bērnus un sienu. Topraks ir daļa no Elif, taču jums ir arī meita, kas ir vēl mazāka par Topraku un kurai vajadzīgs arī tēvs. Tā vietā, lai būtu tuvu bērniem, jūs kļuvāt tāls, nožēlojot sevi. Kādi ir bērni pie vainas. Būt tēvam nozīmē aizmirst par sevi un dzīvot viņu labā. Es ilgi izturēju, bet ar to pietiek. Jūs paņemat Topraku un dodaties mājās. Jūs stāvēsiet pār savu bērnu galvu un apprecēsieties ar Defnu.
Kahramans saprata, ka viņa tēvam bija taisnība. Viņš atgriezās tēva mājās, kļuva par bērnu tēvu un apprecējās ar Defnu. Bet Elifs to neaizmirsa.
Kāzu naktī Kahramans ieradās Defnas guļamistabā, taču teica, ka viņai nav ilūziju, viņu laulība notiek tikai uz papīra un tikai viņu bērnu dēļ.
