Vakardienas komentārus briti par mūsu Sputnik uzplaiksnīja piezīmi, ka adenovīrusu vektors no šādām vakcīnām var palaist ne tikai bīstama, imunitātei nozīmīga vīrusa gēnu, bet arī tā adenovīrusu gēnus izvērsties. Nu viņi iedeva saiti uz britiem pētījums par šo tēmu.
Lieta bija tāda. Britu zinātnieki paņēma savu vektoru vakcīnu, pamatojoties uz šimpanzes adenovīrusu, un injicēja to cilvēka šūnu kultūrās.
Šādas cilvēka šūnu kultūras tiek uzglabātas īpašās bankās. Es domāju, nevis stikla burkās, bet gan glabāšanas telpās.
Dažas šūnas, kuras briti izmantoja eksperimentā, bija normālas, bet citas - audzēja. Ir ērti strādāt ar audzēja šūnām, jo tās ir nemirstīgas. Vienkārši pievienojiet tiem teļa gaļas serumu un antibiotikas, lai tie nenonāktu slikti, un šūnas bezgalīgi vairosies.
Un tagad izrādījās, ka parastās cilvēka šūnās pērtiķu vektors izturas pienācīgi, un audzēja šūnās tas sāk palaist dažus no saviem slēptajiem adenovīrusa gēniem.
Nu, tas ir, šimpanzes adenovīruss veiksmīgi tika galā ar vēlamā gēna ievadīšanu šūnu kodolos, bet tajā pašā laikā tam vēl bija laiks sākt dažu tā adenovīrusu olbaltumvielu sintēzi. Šo olbaltumvielu bija ļoti maz, taču zinātnieki tos noķēra, izmantojot īpašas metodes.
Ir grūti pateikt, ko tas nozīmē. Un pašas audzēja šūnas, par kurām notika šāds sašutums, nebija normāli. Šajās šūnās pat hromosomas bija pusotru reizi lielākas par normu.
Īsāk sakot, fakts notika. Angļu antikonoidālajai vakcīnai, kuras pamatā bija pērtiķu adenovīrusa vektors, izdevās iekļūt dažās šūnās ne tikai noderīgā gēnā, bet arī savos gēnos. Vismaz tā nebija mūsu vakcīna. Un paldies par to!
