Prokurors Ugus sāka nodarboties ar Namyk Emirkhan lietu un tagad ir kļuvis par biežu savrupmājas apmeklētāju.
Viņu interesēja jebkāda informācija par noziedznieku, un viņš bija ieinteresēts arī noslēpumainajā Idila pazušanā.
Prokurors ieradās savrupmājā un sāka interesēties par Idila tuvu sociālo loku.
Asls ar Yigit neko nevarēja pateikt. Sieviete ne ar vienu sirsnīgi nesazinājās, un viņai šajā mājā nebija draugu.
Julide, sēžot pretī prokuroram, bija ļoti nervoza. Un, kad Ugus pateica, ka Idila jau sen nav izmantojusi savus kontus, kas liek domāt par dažām domām, Džulide nespēja savaldīt drebēšanu un nolaida glāzi no rokām. Ugus aizdomīgi paskatījās uz meiteni.
Arī Džūlija piegāja, lai izņemtu glāzi, neticīgi paskatījās uz Jūlidas seju. Galu galā viņa ļoti labi zināja par konfliktu starp Idilu un Džulidu, un pēc tam, kad Idils pēkšņi pazuda.
Kad prokurors aizgāja, Julida ienāca virtuvē un teica istabenei, ka, ja viņai ir kas sakāms, ļaujiet tai pateikt viņai sejā un neskatieties uz viņu aizdomīgi Ugusa priekšā.
Džūlija nespēja savaldīties un atcerējās, ka šis viesis ir šajā mājā. Ir pienācis laiks nolaisties uz zemes.
Džulide bija sašutusi par jaunās kalpones nekaunību un, satverot viņu aiz matiem, viņa draudēja viņu nogalināt.
Tajā brīdī virtuvē ienāca Suna.
Suna atdalīja meitenes, bet Džulide viņai teica, lai neiejaucas.
Asli ienāca tieši tajā brīdī, kad Džulide rupji runāja ar Sunu.
Asli bija nogurusi no brāļameitas bezgalīgajām problēmām un, aicinājusi viņu uz viesistabu, Asli lūdza Džulidai izvākties no savrupmājas uz dzīvokli, ko viņi nesen īrēja. Asli atcerējās, ka viņa viņu pasargāja un atbalstīja it visā. Bet viņai arī nemitīgi jāsarkst, tāpēc būs labāk, ja Jūlija dzīvos atsevišķi.
Jūlija nespēja noticēt, ka tante viņu un savrupmāju ir padzījusi.
Jūlija savāca savas mantas un aizgāja. Bet tagad viņa plāno atriebties Aslai.
