Nurtens vienmēr izturējās pret Merimu ar naidu, uzskatot, ka viņas gudrajam dēlam viņas nabaga vedekla nav vajadzīga. Un pēc Oktaja nāves viņa viņu ienīda vēl vairāk. Nurtens tik ļoti sapņoja atriebties meitenei, ka viņa nomirtu agonijā, uzskatot viņu par vainīgu visās Oktay nepatikšanās.
Sākotnēji Nurtena nolēma Meriemu nomest no klints, taču viņa nespēja savākt drosmi šai nekaunīgajai rīcībai. Taču Nurtens apsolīja, ka dzīvos tik ilgi, kamēr dzīvos Meriems, un neliksies mierā, kamēr nesūtīs meiteni pēc dēla.
Nurtens satika sievieti, kuras sirdi arī pildīja atriebība – Mahmuda māti. Sieviete Nurtenam atnesusi indi, kuras piliens var atņemt cilvēkam dzīvību. Bet cilvēks nomirs agonijā.
Nutrēna varēja iekļūt Meriema maizes ceptuvē un savā istabā uz glāzes malas uzsmērēt indi. Atlika tikai gaidīt, kad Meriems padzers ūdeni no šīs glāzes.
Tomēr Sjūzena Hendersena, kas ieradās Stambulā, apbrīnoja Meriemas stingrību un nolēma viņu aizsargāt. Uzzinot par Nurtenas ļauno plānu, Sūzena pavēlēja atvest viņu uz savu māju. Un tad viņa nolika sievietei priekšā to pašu glāzi, kuru bija sasmērējusi ar indi. Nurtens mēģināja pierādīt, ka Meriems ir pelnījis mirt, taču Sjūzena, ielejot glāzes saturu Nurtenai sejā, brīdināja, ka nākamreiz liks tai iedzert.
Nurtena plāns atkal izgāzās, un sieviete nekad nespēja atriebt sava dēla nāvi. Taču drīz viņa uzzina, ka Oktajs nemaz nav miris un gaida viņu savās jaunajās mājās.
