Katram cilvēkam ir Sargeņģelis. Viņš pasargā mūs no sliktām lietām, palīdz mums izdarīt izvēli, pieņemt lēmumu un sniedz mums savu atbalstu un aizsardzību. Vai kādreiz jums grūtos brīžos esat sajutuši, ka tuvumā ir kāds, kas ir neredzams, bet tajā pašā laikā svarīgs? Šis kāds var būt skumjš ar tevi, dalīties ar tevi priekā, viņš vienmēr ir tev blakus. Šis kāds ir tavs sargeņģelis! Grāmatā "Vārdi" mūks Paisios Svjatorets rakstīja, ka ikvienam, kurš ir kristīts, ir sargeņģelis. Eņģelis sastāv no smalkās matērijas, augstākas apziņas, un viņš ir vienkārši skaists.
Kad cilvēks izdara kādu sliktu darbību, tad, pēc vecākā teiktā, Sargeņģelis var no viņa atkāpties. Bet viņš nekad neatstās viņu uz visiem laikiem! Viņš vienkārši stāvēs malā un skumji skatīsies uz cilvēku. Dažiem pat var šķist, ka kāds viņos ir vīlies, kāds ir sarūgtināts. Vai varbūt tāpēc mums ir sirdsapziņas mokas par paveikto? Vai Sargeņģelis ir apbēdināts?
Kad cilvēks dara labus darbus, viņš izjūt tādu prieka, gandarījuma un dažiem liekas, ka šis prieks izplatās apkārt, it kā kāds stāvētu blakus un aplaudētu tavās rokās.
Svjatogorecs savā grāmatā rakstīja, ka cilvēks, kurš pastāvīgi sāk darīt tikai labus darbus, izplatot mīlestību un prieku, ap sevi rada savu paradīzi. Un katrs savas dzīves laikā spēj izveidot savu paradīzi.
Ja cilvēks piepilda savu dzīvi ar sliktiem darbiem un dusmām, agresiju, aizkaitinājumu, viņš rada sev kaut ko līdzīgu ellei. Vienkārši nav iespējams dzīvot tādos pašos apstākļos, ar tādām jūtām un mokām, sacīja Paisijs.
Sargeņģelis var paveikt īstus brīnumus, tādējādi palīdzot cilvēkam viņa zemes dzīvē. Piemēram, viņš aizsargā pret nepatikšanām, katastrofām, kaut kādām sliktām sanāksmēm, negadījumiem. Un Sargeņģelis var dot cilvēkam negaidītu dāvanu.
Kad cilvēks sajūt Sargeņģeļa klātbūtni, ar laiku viņš kļūst jūtīgāks, nosvērtāks, prātīgāks, pārliecinātāks par savām spējām.
Paisiy Svyatorets rakstīja, ka arī eņģeļi spēj izdzīvot emocijas, un viņi arī cieš, ja cilvēka uzvedība ir slikta. Ja cilvēks darīja to, kas patīk Eņģelim, tad pēc nāves viņa dvēsele kopā ar Eņģeli dodas pie Dieva ar pārpildīta pienākuma sajūtu.
Vecākais teica, ka Sargeņģelim tās ir īstas mokas atrasties kopā ar nežēlīgu, ļaunu cilvēku, kurš visu mūžu dara sliktus darbus. Tad viņam ir jāiet pie Dieva bez nekā. Izrādās, Eņģelis it kā ir atbildīgs par cilvēka rīcību, un vismaz aiz cieņas pret viņa darbu ir jācenšas būt labākam, lai vēlāk nenonāktu ellē.
Paisiuss grāmatā rakstīja arī par savu personīgo situāciju. Kaut kā viņš nokļuva ļoti sarežģītā situācijā, no kuras nevarēja izkļūt. Un pat lūgšanas viņam nevarēja palīdzēt! Kādu dienu viņš ieraudzīja eņģeli pār plecu. Tas izskatījās pēc apmēram 12 gadus veca zēna ar mirdzošu seju. Un no savas klātbūtnes vien vecākais sajuta mieru, un visas rūpes pēkšņi pazuda. Pēc kāda laika Paisius atrada risinājumu savai problēmai un, protams, pateicās Sargeņģelim.
Lai sazinātos ar Sargeņģeli, pēc Paisija Avjatogoreta domām, vispirms ir nevis ar sarunām, bet ar darbībām. Eņģelis būs lepns, ja būsi izdarījis ko labu. Jo vairāk prieka, miera, visa labākā nāk no jums, jo laimīgāks un laimīgāks ir Sargeņģelis!
Vai jūs sazināties ar savu eņģeli?
Oriģinālais raksts ir ievietots šeit: https://kabluk.me/poleznoe/kak-pravilno-obshhatsya-s-angelom-hranitelem-sovety-prepodobnogo-paisiya-svyatogorca.html
