Cik bieži tagad var satikt sievietes, kuras rūgti nopūšas, saprotot, ka viņu mīļie mīļie dēli izauguši par tik bezatbildīgiem vīriešiem. Viņi saķer galvu, saprotot, ka viņu dēliem vārds neatkarība ir pilnīgi svešs, viņi ir kaut kā vāji, mīksti, maigi. Jā, tu ar tādu cilvēku apprecēsies, un noteikti nejutīsies aizsargāts.
Bet es teikšu visām šīm nopūtošajām mūmijām, ka jūs esat pie visa vainīgi! Tu pats savus dēlus padari par māsām, un tad nesaproti, kāpēc viņi ir tik bezatbildīgi. Jūs visu bērnību pūšat no viņiem putekļu daļiņas, un tad vēlaties, lai tās uzreiz mainītos? Vai tev vajag, lai tavi dēli tev blakus būtu balti un pūkaini, vāji un paklausīgi, bet vīrieši ārpus tavas mājas? Tas nenotiks!
Nesen tādu bildi redzēju uz ielas. Padzīvojusi sieviete staigā, vilkusi aiz muguras smagas somas, nopūšas, knapi kustas, bet steidzas. Man viņas bija ļoti žēl, tāpēc piegāju klāt un piedāvāju viņai palīdzību, vaicājot, vai tiešām viņai nav palīgu. Un viņa mierīgi atbildēja, ka viņai ir divi dēli, kas jaunāki par 30, viņi tikai tagad ir ļoti aizņemti pie datoriem. Un nē, viņi nestrādā viņu labā, bet spēlē. Mamma atnesīs mājās somas ar pārtiku, tad tie nāks nost no monitoriem, lai pārbaudītu, vai ir atnesuši garšīgu ēdienu.
Un šīs sievietes lolotākais sapnis ir, lai viņas klaipuļi pēc iespējas ātrāk apprecētos un aizvāktos no viņas. No viņiem nav jēgas, izauguši bezatbildīgi, nekādi nepalīdz, nestrādā. Un šī topošā māte pilnībā neapzinās savu vainu. Viņa pati savus dēlus pārvērta par tādām māsām. Un viņa nemaz nesaprot, ka tagad var sabojāt dzīvi citiem, jo kādreiz šie abi apprecēsies, un arī tad cietīs viņu sievas. Mamma nemācīja saviem dēliem cienīt un mīlēt sievieti, un tad viņa joprojām visur sūdzēsies, ka vedeklas pienācīgi nepieskata viņas asinīm.
Atceros, kā viena draudzene stāstīja, kā viņa mazgā zeķes aiz saviem augošajiem puikām un pati pakar. Viņa stāstīja, ka ar viņu neprotot gatavot, pat olas nemāk uzcept un pelmeņus pagatavot. Kurš pie tā vainīgs? Galu galā pati māte sevi nostāda par kaut kādu pavāru, apkopēju, apkalpojošo personālu. Viņa pati savus dēlus iedvesmo, ka ēst gatavošana, tīrīšana, gludināšana, mazgāšana – tas viss nav vīriešu darīšana. Un kas ir vīrišķīgs? Vai dodaties uz karu savā datorā?
Un ja jūs jau no mazotnes izturaties pret savu dēlu kā pret vīrieti? Tad galu galā viņš tiešām varēs saprast, ka māte nav kaut kāda kalpone, bet gan tuvākais un mīļākais cilvēks, kurš ir jāciena, jāmīl un jānovērtē!
Un gadās arī tā, ka māte ļoti baidās pazaudēt savu dēlu. Nu, piemēram, viņš apprecas un var aizlidot no viņas. Tad viņa ļauj viņam dzīvot ar viņu vienā dzīvoklī ar sievu. Un viņa viņu sākotnēji, kopš bērnības, saista pie sevis, nomāc viņā vīrišķo principu, neļauj viņam attīstīties. Un tad viņš ievedīs mājā tik varenu sievieti, kura viņu kontrolēs it visā. Viņš ir pieradis, ka visi dara viņa vietā, jo viņš pats neko nevar izdarīt!
Mātes pašas savus dēlus audzina par bezatbildīgiem. Viņi liedz viņiem izvēli, ieaudzina iniciatīvas trūkumu, vāju raksturu un slinkumu. Tad augošais dēls vai nu izaug, necenšoties kaut ko iekarot un kaut ko sasniegt, vai arī kļūst agresīvs un rupjš, lai spētu pretoties mātei. Pirmais variants ir mammītes dēls un muldētājs, otrs – naidotājs un tirāns.
Ko darīt?
Beidz patronizēt! Ļaujiet jums izkopt savu neatkarību vienatnē. Nekad neizdzēsiet sava bērna neatkarību. Ja zēns saka: “Es pats”, tās ir viņa tiesības, lai viņš to dara, lai viņš mācās.
Vai mammas var vairāk laika veltīt sev un citiem ģimenes locekļiem? Pievērsiet vairāk uzmanības meitām, vīriem, rūpējieties par savu izskatu, nodarbojieties ar iecienītākajām aktivitātēm? Sekojiet dzīvnieku piemēram! Viņi rūpējas par savām atvasēm tikai līdz noteiktam vecumam, iemāca bērniem nepieciešamās prasmes, un pēc tam atbrīvo viņus no "ģimenes ligzdas"!
Oriģinālais raksts ir ievietots šeit: https://kabluk.me/psihologija/kak-materi-sobstvennymi-rukami-prevrashhajut-synovej-v-bezotvetstvennyh.html
