Gulšahs, redzot Mahidevranas ciešanas, ne reizi vien piedāvāja dāmai atbrīvoties no Aleksandras Anastasijas Lisovskas. Taču Mahidevrans to aizliedza, nevēlēdamies notraipīt viņas rokas ar asinīm. Jā, un es sapratu, ka vispirms aizdomas kritīs uz viņu.
Tomēr Gulšah nespēja savaldīt savu naidu pret Aleksandru Anastasiju Lisovsku un, pretēji viņas saimnieces aizliegumam, devās uz noziegumu.
Skolotāja istabā Mustafa un Mehmets sāka strīdēties, kurš no viņiem kļūs par padišu. Gulšahs, izdzirdējis, ka šehzade zvēr, izteica piezīmi Mehmedam, atgādinot, ka pret viņa vecāko brāli jāizturas ar cieņu.
Mehmeds klausījās istabenē, bet uzreiz pateica mātei, ka Gulšahs uzdrošinājies viņam zvērēt.
Aleksandra Anastasija Lisovska meiteņu priekšā harēmā pavēl Gulšai piezvanīt viņas dēlam Šehzadei un saimniecei. Un tad viņš brīdina, ka turpmāk viņa ar savu žurkas seju turas tālāk no Mehmeda. Aleksandra Anastasija Lisovska nosauc istabeni par žurku meiteņu priekšā, kas harēmā izraisīja smieklus.
Gulshah bija aizvainojums, un viņas naids pret Aleksandru Anastasiju Lisovsku pieauga kā sniega bumba. No rīta, kad Gulša ienāca harēmā, meitenes sāka viņu ķircināt, radot žurku čīkstēšanu.
Guļša nolemj dot meitenēm stundu, taču viņas iesaka viņai arī steigties pie saimnieces, nevis bēgt no viņas ar asti starp kājām.
Šādu pazemojumu Gulšahs nevarēja izturēt. Ieejot virtuvē, istabene klusi nozog virtuves nazi. Un pēc nakts gaidīšanas dodas uz Aleksandras Anastasijas Lisovskas kamerām.
Klusi tuvojoties dāmas gultai, Guļša izdara vairākus sitienus ar nazi un pēc tam aizbēg, nolemjot, ka beidzot tikusi vaļā no Aleksandras Anastasijas Lisovskas.
Taču no rīta Guļša uzzina, ka Aleksandras Anastasijas Lisovskas gultā gulējusi nevis pati dāma, bet gan Gulnihals. Un tieši viņai viņa tik nežēlīgi atriebās.
