Esmu pārliecināts, ka jūs zināt šo sajūtu. Tu ilgi pēc kaut kā tiecies, virzies uz priekšu, bet pēkšņi nolem, ka visa, noguruma, pietiek. Nav jēgas, ir pienācis laiks padoties. Un šajā brīdī jūs nekādā gadījumā nevarat padoties! Vai Tu zini kapēc? Jo tas nozīmē, ka esat jau pāris soļu attālumā no sava mērķa sasniegšanas, to ir palicis ļoti maz! Tā ir tikai tāda savu spēku pārbaude, tā gadās, tas ir normāli.
Ja vēlaties pamest, esiet pacietīgi, jums blakus ir kaut kas patiešām vērtīgs, un jums ir jāmēģina vēlreiz! Nepadodies, vienkārši nepadodies un nepadodies savu darbu, retais sasniedz mērķi, jo padodas. Un tik maz no tiem, kas tiešām visu saprot, izdara pēdējo grūdienu un tad ar pārsteigumu dabū to, ko gribēja!
Tieši tajos brīžos, kad gribas padoties, tiek pārbaudīta tava izturība, spēks. Un tieši šajos brīžos tu atklāj sevī visas spējas, kas tev piemīt, tu sāc darīt visu, uz ko esi spējīgs, ko proti, it kā tev ir otrā elpa!
Pat ja tev ir grūti, nepadodies! Varat vienkārši ieturēt pauzi, lai mazliet atpūstos, vai varbūt vienkārši jālūdz kādam palīdzība vai nedaudz jāmaina maršruts! Varbūt vajag paskatīties uz problēmas risinājumu no cita rakursa, pārdomāt savu rīcības plānu, uz laiku pāriet uz ko citu.
Tev šķiet, ka tu virzies pa kaut kādu labirintu. Un tieši atelpas brīdī vari vēlreiz pārskatīt savu rīcību, koriģēt mērķus, saprast, ka tev patiešām ir svarīgi sasniegt to, ko vēlies! Esmu pārliecināts, ka noteikti izdosies uzkrāt jaunus spēkus un atrast izeju, kas tev vispār šķita neiespējama! Vienkārši esiet pacietīgi, paņemiet pārtraukumu, bet vienkārši nepadodieties!
Daudz labāk ir mēģināt atkal un atkal, nevis vēlāk atskatīties un saprast, ka vienkārši padevāties, kad mērķis bija tikai pāris soļu attālumā. Protams, gadās, ka, pārskatot savas darbības, mūsu prioritātes pēkšņi mainās, un sapņi mums pēkšņi sāk šķist mazāk svarīgi. Mums pēkšņi kļūst skaidrs, ka mēs to nemaz negribējām. Mēs pāraugam vienu lietu un sākam sapņot par kaut ko pavisam citu. Jā, piekrītu, ka tā notiek. Bet vissvarīgākais ir nekad nepadoties tam, uz ko jūs gatavojāties un par ko tik ļoti sapņojāt iegūt vai sasniegt.
Nepadodies, tu esi daudz tuvāk tam, lai būtu laimīgāks, daudz tuvāk, nekā tu domā. Ceļā uz iecerētajiem mērķiem var būt daudz šķēršļu, taču, lai cik dīvaini tas neizklausītos, jo grūtāks ir jūsu ceļš uz mērķi, jo vairāk tas jums patiešām ir vajadzīgs. Tas tikai saka, ka esat uz pareizā ceļa, un jums ir jāpārvar viss ar visiem līdzekļiem. Jūs redzēsiet, beigās jūs atradīsit ilgi gaidīto atlīdzību!
Un, ja ceļā uz savu mērķi, jau grasoties padoties un pamest visu, pēkšņi rodas dīvains reibonis šķēršļu dēļ, tad šis nozīmē, ka vai nu jums ir palicis ļoti maz, lai sasniegtu to, ko vēlaties, vai arī jūs ejat nepareizo ceļu, bet pareizākā un nepieciešamākā virziens!
Vai tev ir gadījies, ka ilgi un spītīgi virzies uz savu mērķi un vienā mirklī vienkārši juti, ka viss ir velti, vēlējies atmest, bet pārvarēji sevi, un ieguvi to, par ko sapņoji? Vai varbūt jūs pametāt visu un pēc tam nožēlojat, ka to izdarījāt? Dalieties savos stāstos komentāros!
Oriģinālais raksts ir ievietots šeit: https://kabluk.me/psihologija/esli-vam-zahotelos-vse-brosit-znachit-vy-uzhe-pochti-u-celi.html
