Lielajam Suleimanam bija pieci šehzādi. Bet cīņā par troni bija tikai viens - klusākais, ļaunākais un dzērājs.
Bajezīdam godīgā cīņā bija iespēja atņemt Selim dzīvību, taču viņš to nevarēja. Un šī bija viena no galvenajām kļūdām.
Pēc tam, kad Bajazīds kopā ar četriem dēliem un uzticīgajiem karotājiem bija spiests patverties pie Šaha Tahmaspa impērijas ļaunākā ienaidnieka, un šī bija vēl viena kļūda, kas vēlāk viņu noveda pie nāvessoda izpildes.
Šahs Tahmasps piedāvāja Bajazīdam apvienoties un iet pret suverēnu, bet Šehzade atteicās. Viņš nekad nenodos savu tēvu, pat zinot, ka viņš parakstīja rīkojumu par viņa izpildi.
Suleimans vairs nav tik jauns, un šahs saprata, ka viņš nevarēs doties uz savu domēnu ar armiju, tāpēc no šīs situācijas viņš nolēma gūt peļņu.
Valdnieks bija gatavs maksāt ievērojamu summu par sava dēla dzīvi, bet Selims piedāvāja divreiz vairāk, un šahs deva šehzādi savam brālim.
Pati izpildes aina ir ļoti sarežģīta. Selims apsolīja Bajezīdam un viņa dēliem atdot dzīvību, ja viņš lūdz žēlastību. Bet Bajezids lieliski zināja sava brāļa būtību un to, ka viņš nekad netur savu vārdu, tāpēc ar lāstiem spļāva uz Selimu.
Arī vecākais Šehzade Bajazīds bija pārsteigts par šo brīdi, viņš pamāja tēvam, ka viņam nevajadzētu uzticēties un lūgt žēlastību. Bajazīda bērni izturējās drosmīgi un lepni, neskatoties uz notikuma skumjām.
Selims izslēdza pēdējo troņa konkurentu, viņš nedeva Bajezīdam iespēju tikties ar savu tēvu, jo saprata, ka suverēns var viņu apžēlot.
Viņš nesaudzēja ne savu brāli, ne brāļadēlus. Varas tieksme ir aptvērusi prātu. Selims ir viens no dēliem, kuram nebija līdzjūtības un žēlsirdības izjūtas, un tas viņu noveda pie troņa.
