Sentimentāls stāsts ar dāņu minkām pārvērtās sentimentāls tieši tāpēc, ka vīruss dzīvniekus izmantoja kā inkubatoru.
Šādā inkubatorā vīruss uzkrāj dažādas mutācijas.
Var šķist, ka mutācijas ir sliktas, bet patiesībā mutācijas nodrošina mainīgumu, kas virza evolūciju.
Tas ir, ir daudz, daudz dažādu jaunu izmaiņu, no kurām dažas būs noderīgas, bet citas - ne. Ja izmaiņas būs izdevīgas, tad šāds organisms vairosies un nodos savas jaunās īpašības saviem pēcnācējiem.
Izrādās, ka, veicot vairāk vīrusa mutāciju, vīruss sāks attīstīties un var kļūt bīstamāks.
Mutācijas parādās tur, kur vīruss dzīvo ilgu laiku un nemirst. Dāņu ūdeles izrādījās kolektīvs inkubators, kurā vīruss cirkulēja, izklaidējās pēc vēlēšanās un uzkrāja dažādas jaunas mutācijas. Tas bija bīstami, tāpēc ar inkubatoru izturējās tik nežēlīgi.
Aptuveni tas pats stāsts notiek cilvēku iekšienē, kuriem ir ļoti vāja imunitāte. Šādiem cilvēkiem vīruss dzīvo vairākus mēnešus, un viņam ir laiks izmēģināt daudzas dažādas mutācijas.
Aptuveni runājot, ja vīruss nokļūst spēcīgā personā un nolemj mutēt, tad imūnsistēma ātri iznīcinās šo vīrusu, un viņam nebūs laika kaut ko izmēģināt.
Bet, ja cilvēkam ar imunitāti nav viss kārtībā, tad vīruss izmēģinās vienu mutāciju, tad, tāpat kā jaunas bikses, tas mēģinās arī citu mutāciju. Viens un tas pats vīruss nepārtraukti uzņems šādas mutācijas vairākus mēnešus. Kā zaglis, kurš izvēlas slēdzeni ar dažādām galvenajām atslēgām.
Ja ir pietiekami daudz laika, vīruss paņems pareizo galveno atslēgu, atvērs mūsu slēdzeni un izpūsīs mūs.
Izrādās, ka cilvēki ar vāju imunitāti kļūst par inkubatoru, kurā vīruss izklaidējas un uzkrāj spēku. Šādi cilvēki ir jāaizsargā, nevis viņiem klepojot un, iespējams, jāvakcinē. Ja mēs ļausim vīrusam uzbrukt vājiem, tad tas no viņiem parādīsies bīstama mutanta formā. Vakcinējieties un samaziniet vīrusu skaitu!
