Vildans daudzus gadus cieta par Ferhat. Viņa neuzskatīja viņu par brālēnu, jo Jetera bija Namika vārdā nosauktā māsa.
Ferhat nepievērsa uzmanību Vildānam, un Handans nolēma viņu apprecēt ar Džūnitu, lai atrisinātu savu nelaimīgo meitu. Vildans ātri palika stāvoklī un dzemdēja meitu Ožu.
Ilgu laiku visi uzskatīja, ka Ozge ir Dzhuneyt meita. Tomēr šim stāstam ir sava melnā puse.
Džulide apmetās Namika mājā un visu laiku centās noskaidrot šīs mājas noslēpumus. Un viņa uzzināja vienu noslēpumu.
Džūlija no tīrīšanas nesa Handana kaklarotu. Džulide, ieraugot skaisto kastīti, pierunāja kalponi ar vienu aci paskatīties uz rotājumu. Džūlija to parādīja, un tad atdeva kaklarotu saimniecei.
Džulide nolēma nozagt kaklarotu un ielīdusi Hendana istabā. Meitene atrada seifu, bet neatrada no tā atslēgu. Tajā brīdī Djulide dzirdēja, ka kāds tuvojas durvīm un slēpjas skapī.
Caur durvju spraugu viņa redzēja, kur Handans slēpj atslēgu. Kad Hendans aizgāja, Džulide izkāpa no savas slēptuves un viegli atvēra seifu. Bet papildus dārgakmenim viņa atrada arī aploksni. Ziņkāre pacēla un Džulide atvēra šo aploksni. Tajā bija DNS tests, saskaņā ar kuru kļuva skaidrs, ka Ožē ir Ferhata meita.
Jūlija nolēma pagaidām nevienam par to nestāstīt. Viņa aicināja Vildānu uz bāru, kur sievietes iedzēra labu dzērienu. Pie vīna glāzes Vildans pastāstīja Džulidai, ka vēl 2010. gadā Ferhat ieradās Namika mājā ļoti piedzēries. Viņa nespēja pretoties un apgūlās pie viņa. Tā nakts bija vienīgā.
Vildans nevienam par to nestāstīja, viņa to dalījās tikai ar māti. Handans ātri atrada viņai līgavaini, un tad Vildans dzemdēja.
Džulide jautāja, kas ir Ožes tēvs. Vildans sacīja, ka māte veica DNS testu, un tas parādīja, ka viņas meita ir no Kuneitas.
Džulide saprata, ka Handans ir pievīlis viņas meitu. Tagad viņas rokās bija spēcīgs ierocis, kas sāpinātu Aslu. Un drīz viņa to izmantos.
