Mēs to jau esam sakārtojuši aspirīna darbības mehānisms. Tas vairākas dienas neatgriezeniski bloķē kaut ko kuņģī un trombocītos. Varbūt pat uz divām nedēļām. Citi NPL to nedara. Sakarā ar to aspirīns izslēdz dabisko kuņģa aizsardzību pret bojājumiem un neļauj trombocītiem savākties kaudzē.
Kuņģa gadījumā tas ir viennozīmīgi slikti, un trombocītu gadījumā tas dažreiz ir noderīgi. Dažreiz – jo bez normālas trombocītu darbības mēs riskējam iegūt asiņošanu no tā paša kuņģa vai asiņošanu smadzenēs.
Bet no otras puses, ja asins recekļu veidošanās risks sirds vai smadzeņu artērijās ir lielāks par asiņošanas risku, tad noderēs aspirīns.
Ja jums ir zems trombu veidošanās risks artērijās, aspirīns tikai kaitēs.
Tik daudzi cilvēki nevēlas riskēt, gaidot asiņošanu, bet viņi vēlas apdrošināt sevi trombu veidošanās ziņā. Tāpēc ir vilinoši lietot aspirīnu reizi nedēļā. Nebūs veida un smadzeņu asiņošana, un trombozi var novērst.
Nē, brāļi. Tas nedarbojas tā. Ja jūs laiku pa laikam lietojat aspirīnu, jūs nebūsiet pasargāts no trombozes, bet jūs varat saņemt asiņošanu. Tas ir, jūs nesaņemsit nekādu labumu, bet jūs nopelnīsit blakusparādības.
Ļaunprātīgie medicīnas zinātnieki gadu desmitiem ilgi ir mēģinājuši izlemt, cik daudz aspirīna jūs pasargās no insulta, taču tas bieži nenogalinās ar asiņošanu no kuņģa.
Izrādās, ja jūs lietojat aspirīnu vienu reizi dienā, jūs varat zināmā mērā samazināt devu. Tāpēc aptiekās jums tiek pārdotas visdažādākās tabletes, kurās aspirīna saturs ir mazāks par 100 miligramiem. Šīs ir devas, kas ir izrādījušās efektīvas jebkuras slimības profilaksē, taču ar nosacījumu, ka tās lietojat katru dienu. Ja to lieto katru otro dienu, ieguvumi ir daudz mazāki, bet blakusparādības saglabājas. Vai Tu esi aizskarts? Man nav.
