“Mana mīļā meitene, ja tu zinātu, cik ļoti es tevi mīlu! Visas manas domas ir tikai par tevi, es ļoti vēlos, lai tu būtu patiesi laimīga. Taču dzīve ir tik grūta, un priekšā būs daudz pārbaudījumu, kas būs jāpārdzīvo pašam, lai kļūtu stiprāks.
Piedod man, mans mazais, ka es tev devu stipru sirdi. Jums būs nepieciešami daudzi gadi, lai saprastu, ka ne katrs cilvēks jūs mīlēs. Būs rētas, bet tava stiprā sirds neļaus padoties!
Es redzu, cik tu esi laipns. Dažos brīžos tu esi tik nevainīgs, gaišs, esi atvērts pasaulei, mīli visus apkārtējos, cilvēkos saskati tikai labo. Man ir sāpīgi domāt par to, kā tu mainīsies, kad pēkšņi sapratīsi, ka esi izmantots. Vai tu būsi tāds pats, vai būsi tāds pats labsirdīgs, uzticams, mīlošs?
Lūdzu, mans dārgais, piedod man, ka esmu mantojis no manis nesavtīgu mīlestību pret citiem, tu, tāpat kā es, redzi arī labo cilvēkos. Pat tie, kuri to nemaz nav pelnījuši.
Tagad jūs joprojām esat bērns. Tu uz visu skaties ar interesi, dievini savu dzīvi, izbaudi katru mirkli. Jūs pat nevarat iedomāties, ka pasaule ir pilna ļaunuma, pilna ar briesmām un sāpēm. Es tiešām nevēlos, lai jums ar to būtu jāsaskaras, taču no tā noteikti nevar izvairīties. Un vissliktākais ir tas, ka tie cilvēki, kurus jūs stipri un patiesi mīlat, radīs sāpes!
Es vēlētos ielikt tavā sirdī un tavā galvā visas mācības, ko esmu guvis savā dzīvē, bet diemžēl tas nav iespējams. Tev pašam jāiegūst pieredze, pašam viss jāsaprot. Pat ja es jums katru dienu stāstīšu par to, cik pasaule ir nežēlīga, cik daudz ļaunu cilvēku ir apkārt, runāšu par dzīves patiesību, mana pieredze tik un tā nekļūs par jūsējo.
Tagad tu tik dziļi izjūti visu, kas ar tevi notiek. Taču drīz vien tu sajutīsi ne tikai visas pasaules šarmu, bet arī tās sāpes. Ceru, ka kādreiz sapratīsi, ka tā nav nasta, tā ir tava dāvana dziļi izjust.
Es zinu, ka daudzi vecāki ir ļoti priecīgi, ka viņu bērni ir tādi paši kā viņi, bet tieši otrādi, man atliek tikai lūgt jūsu piedošanu. Jo tagad es tevī redzu sevi no bērnības. Tas pats dzīvespriecīgais, uzticamais, nevainīgais cilvēciņš, kurš grib darīt labu citiem, kurš rūpējas par citiem, kurš dara labus darbus. Es zinu, ka tas viss pēc tam pāraugs tavā spēkā, bet vispirms tev būs jāpiedzīvo daudz sāpju. Es lūdzu tavu piedošanu par to, mana dārgā meita!
Mana saule, tu palīdzi man aizmirst sāpes, iemāci atkal baudīt dzīvi, nezaudēt drosmi, ja notiek kas slikts. Tu esi tik līdzīga man bērnībā, un es lepojos ar tevi, tavu labestību, sirsnību, mirdzumu!
Mans mazulīt, tu zini, kā piedot, pat es, jo es neesmu ideāls un dažreiz varu kļūdīties. Tas liek man justies sāpinātam un kaunētam. Galu galā, kā var aizvainot tik tīru bērnu. Jūs jau esat iemācījušies aizstāvēt savas vajadzības, aizstāvēt sevi. Arī tagad jūs esat gudrāks un gudrāks par mani, jo dodat cilvēkiem otro iespēju, redzat citos labo, esat pārliecināts, ka viņi ir pelnījuši piedošanu. Šķiet, ka tu esi daudz labāk sagatavots satikt šo pasauli, tev kādreiz izaugs spārni, kurus iemācīsies izmantot!
Es neesmu ideāla mamma, nekad par sevi neesmu par tādu domājusi. Bet, ja tu izvēlējies mani, tad esmu to pelnījis. Liels paldies par to! Es tiešām lepojos, ka tu esi mana meita!
Mana mīļā princese, es zinu, ka arī tava sirds kādreiz salūzīs, bet esmu pārliecināta, ka tu vari mainīt pasauli. Tā kā jūs esat neticami starojošs, jūs apgaismojat visu apkārtējo ar savu gaismu. Galvenais nemainīties, nesalauzties, iet uz priekšu.
Ar laiku jūs sapratīsit, ka maģijas nav, bet es ļoti vēlos, lai jūs tik un tā turpinātu ticēt neiespējamajam. Kā es vēlētos, lai laiks apstātos un jūs varētu būt bērns ilgāk. Lai mēs varētu būt kopā, lai es tevi pasargātu no ļaunās pasaules, lai tu ļauj man par tevi rūpēties. Bet tas nav iespējams…
Es mīlu tevi, mans mazais. Tu esi tik ļoti līdzīgs man. Varbūt kādreiz tu vēlēsies man un visai pasaulei parādīt, ka esi pavisam citāds, ka nemaz neesi tāds kā es. Es to pieņemšu, bet tu tomēr paliksi man, mana mīļā, mana mīļotā meita. Un es vienmēr būšu lepns ar tevi, mana princese!
Sākotnējais raksts ir ievietots šeit: https://kabluk.me/poleznoe/pismo-ot-materi-k-docheri.html
