Kopš agras bērnības Mustafa centās būt sava tēva cienīgs dēls. Viņš cienīgi gāja pie varas, nelietot asinis. Viņš bija līdz galam lojāls suverēnam, taču nevarēja izpelnīties tēva labvēlību.
Kā reiz teica suverēns: "Cik žēl, ka nevainība pāriet ar jaunību."
Nobriedis un saņēmis sanjaku Manisā, valdnieks sāka redzēt dēlā draudus. Tāpēc pastāvīgi sapņi, jo Mustafa nāk pie viņa ar zobenu vai armiju. Protams, ūdeņus dubļot palīdzēja arī sultāns Khyurrem.
Pirms militārās kampaņas pret Persiju Suleimans nolemj iecelt Mustafu par valsts regentu, bet vēlāk uzzinot par viņa noslēpumu nikakha ar Mikhrinisa to uzskata par nodevību un izvirza Selimu par reģentu, un Mustafa pavēl viņam sēdēt savā sanjake.
Vēlāk Atmaja uzzina, ka kampaņā pret kungu tiek gatavots slepkavības mēģinājums. Un Mustafa par to stāsta.
Mustafai ir divas izvēles: glābt savu tēvu vai paļauties uz likteni. Bet Mustafa bez vilcināšanās steidzas palīgā tēvam un seko līdzi savam laikam.
Teltī tuvojušies militārajai nometnei, bija suverēns Džihangirs un divi persiešu algotņi, kuri jau bija noveduši savu dunci virs suverēna galvas. Bet drosmīgais un cēlais Mustafa kopā ar Bajazidu un karotājiem ielauzās teltī un pēdējā brīdī izglāba suverēnu un Džihangiru.
Šķiet, ka suverēns ir parādā savu dzīvību dēlam, taču viņu mocīja neskaidras šaubas par to, kā Mustafa uzzināja par mēģinājumu.
Nopratinājis vienu no uzbrucējiem, saimnieks uzzināja, ka tas bija Šaha Tahmaspa spiegs, kurš vēroja katru Alkaša Mirzas soli. Bet viņa galvenā misija ir nogalināt sultānu Suleimanu.
Šahs Tahmaspa zināja, ka Mustafa bija pret karu, kuru sāka Suleimans, un nolēma šādā veidā noņemt padišu, un tad tronī sēdēs Mustafa, kurš Persijai neapdraudēja.
Mustafa bija aizvainots, ka suverēns, lai ticētu sava dēla vārdu patiesumam, sāka pratināt neuzticīgos. Bet pateicības vietā suverēns Mustafai atgādināja slepeno segvārdu, sakot, ka viņa uzticība ir iedragāta. Un viņš pavēlēja dēlam atgriezties pie sava sanjaka.
Vai Mustafa rīkojās pareizi, steidzoties glābt suverēna dzīvību? Protams, ikviens mīlošs dēls, uzzinājis par draudiem, steidzas glābt savu tēvu. Bet, ja Mustafa nebūtu izglābis savu tēvu, tad pastāv liela varbūtība, ka viņš būtu sēdējis tronī un izglābis savas mīļotās sievietes un dēla Mehmeda dzīvību.
