Namiks uzcēla savu impēriju, darīja daudzas lietas. Viņš ieguva varu, bagātību, bet nevarēja panākt mieru un cieņu ģimenē.
Pirms daudziem gadiem viņš atņēma Jetera bērniem tēvu, un tikai tā, ka Ferhat bija tur.
Ferhat izpildīja visus Namika pavēles, bet viņš nevarēja viņu mīlēt, vismaz kā onkulis. Un ne par to.
Jigits jau sen gribēja noskaidrot, kurš pasūtīja viņa tēva slepkavību, un viņam tas izdevās. Tomēr algotņu ģimene nevēlējās atklāt pasūtītāja vārdu, un bez viņu liecības nebija iespējams pierādīt Namika līdzdalību Neždetas nāvē.
Tomēr palīdzēja viena avārija, kas lika algotņa sievai runāt un izstāstīt visu, ko zināja.
Serkans uzskatīja, ka Ferhat ir vainojams sava tēva nāvē. Viņš zvērēja, ka viņa tēva asinis nepaliks nesodītas uz šīs zemes, un Jūlijas un Ramadāna kāzu dienā viņš iegāja savrupmājā. Puisim neizdevās tikt līdz pat Ferhatam, bet izdevās savainot Asliju.
Bēgot no savrupmājas, zēns nonāk Yigit rokās. Prokurors stāsta zēnam, ka viņam ir trīs veidi:
-viņš viņu nodod taisnīguma rokās;
- viņš to nodod Ferhatam;
- bērns iet kopā ar viņu un stāsta visu, ko zina.
Jigits ieslēdza Serkānu savā šķūnī un teica, ka viņu var glābt tikai vecmāmiņa. Ferhat nekad nepiedos Serkanam par grūtnieces ievainošanu. Jigita sola izglābt zēnu no Ferhata dusmām, bet pretī vecmāmiņai jādodas uz prokuratūru un jāpasaka viss, ko viņa zina par Namiku.
Vecmāmiņa jau bija zaudējusi savu dēlu, un nevarēja zaudēt arī savu mazdēlu. Tāpēc viņa izpildīja Jigitas nosacījumu un uzrakstīja paziņojumu Namikam.
Policija sasniedza roku dzelžos Namikam viņa paša savrupmājā. Ģimene bija šokēta par Namikam izvirzītajām apsūdzībām, un tikai Gulsums ar lāstiem pavadīja onkuli uz policijas automašīnu.
Šķiet, ka Namīks beidzot izturēs pelnīto sodu par savām zvērībām, taču policijas automašīna, ar kuru tika vadīts Namiks, iekļuva avārijā. Un tikai Namyk spēja brīnumainā veidā tajā izdzīvot.
Namikam atkal izdevās izvairīties no soda, taču viņš saprata, ka Ferhats pagriezīs visu Stambulu, taču atradīs viņu, lai atriebtos par Nejdeta Aslana nāvi.
