Sadyka sultāna Suleimana pilī iekļuva nejauši. Viņa zvērēja karalim Lajam atriebties par sava līgavaiņa nāvi un personīgi atņemt savam kungam dzīvību. Sadyka vairākkārt mēģināja atriebties, taču katru reizi kāds viņai traucēja.
Bet, kad Sadyka uzzina, ka Ibrahims apsolījis Matrakčim apprecēt Sadyku un pavēlējis gatavoties kāzām, Sadika saņem vēstuli no karaļa Laja, kurā tiek prasīts steigties. Sadika nolemj, ka ir pienākusi norēķinu diena.
Šajā dienā Suleimans ieradās Ibrahima pilī un ērti sēdēja dārzā. Sadyka atnes vēsu šerbetu lineālam, zem paplātes turot sagatavotu nazi. Izdomājis, Sadyka pieliek naža asmeni sultānam pie rīkles un saka, ka ir pienākusi atriebības diena.
Suleimans saprata, ka viena nepareiza kustība un naža asmens ienirs kaklā. Suleimans pēkšņi uzmet Sadiku pār plecu un tagad viņa duncis ir pie nodevēja rīkles. Sadyka teica, ka karalis Lajos ir sūtījis viņu nogalināt karali.
Ieradies laikā, Ibrahims nesaprata, kas noticis. Bet Suleimans viņam visu asi paskaidroja. Satvēris pashu, Suleimans paskaidroja, ka viņa kalpone tikko mēģinājusi viņu piekaut. Suleimans iegremdē dunci kokā netālu no Ibrahima galvas.
Suleimans pavēl noskaidrot, kurš palīdzēja Sadikai nogādāt vēstules karalim Laosam, un uzzina, ka tas bija Matrakči Efendi.
Tagad Matrakči jāsoda. Un tas viņam būs sliktāk par nāvi.
