Es pastāstīšu stāstu par savu labāko draudzeni Natašu. Mēs ar viņu mācījāmies vienā klasē, tad arī koledžas gadus pavadījām kopā, lai gan bijām dažādās specialitātēs. Un es labi pazinu viņas ģimeni, viņas vecākus un viņas slinko brāli, kurš bija tikai gadu jaunāks par viņu. Tātad, cik es atceros, Nataša steidzās viņam līdzi, kā ar kristāla vāzi. Andriuša tika ar visu galā, viņa māsa vienmēr bija vainīga visās viņa darbībās, viņa ir vecākā.
Nataša vienmēr ir bijusi ļoti skaista, taču vienīgais defekts, kas nedaudz sabojāja viņas tēlu, bija milzīgais deguns. It īpaši, kad viņa bija pusaudze, viņa par to bija ļoti noraizējusies. Tāpēc, kad viņai palika 16 gadi, viņa atrada nepilnas slodzes darbu un sāka mierīgi krāt līdzekļus rinoplastikai.
Un tagad ir pagājuši 3 gadi, un draugs joprojām spēja uzkrāt nepieciešamo naudas summu. Bija grūti, dažreiz nebija iespējams neko atlikt, Nataša pat bieži izdomāja sev visādas diētas, lai netērētu naudu pārtikai. Un tagad viņai ir 19, viņai ir nepieciešamā summa, un viņa var doties uz operāciju, lai piepildītu savu sapni.
Natašas brālim palika 18 gadi. Un viņa vecāki nolēma viņam uzdāvināt automašīnu. Nataša par to bija ļoti pārsteigta, jo ģimene nedzīvoja labi, un šeit ir šāda dāvana. Tad viņa kaut kā nolēma ieskatīties savā krājkasītē, lai vēlreiz saskaitītu naudu, un kādu šoku viņa piedzīvoja, kad atrada pilnīgi tukšu kasti. Viss bija skaidrs, naudu paņēma vecāki, Nataša ar asarām gāja kārtot lietas.
Bet vecāki meitu īpaši neklausīja:
- Par ko vēl tu iedomājies? Kas ir rinoplastika? Tas ir grēks, tev ir jāmīl sevi tādu, kādu Dievs tevi radījis. Jums tas nav vajadzīgs. Bet Andriušenkai vienkārši vajag mašīnu. Tagad viņš ir pieaudzis zēns. Tu nemaz nemīli savu brāli!
Divas dienas Nataša šņukstēja, viņa bija tik aizvainota. Bet tad viņa saprata, ka te asaras nepalīdzēs, un viņa vecākiem neko nepierādīs. Tāpēc viņa atkal sāka krāt naudu. Viņa izvirzīja sev mērķi, noteikti veikt rinoplastiku, un viņa stingri virzījās uz to.
Tātad pagāja vēl viens gads. Tajā laikā Nataša jau dzīvoja atsevišķi, īrēja dzīvokli. Un tad pēkšņi piezvanīja viņas vecāki. Mamma asarās un lūdz meitai dot naudu. Izrādās, ka Andriuša pie stūres piesēdusies reibumā un sadūrusi vīrieti. Un tagad ir vajadzīga liela naudas summa, lai viņu dabūtu no cietuma.
Nu, un, protams, Nataša atkal apžēloja savus vecākus un brāli un atdeva visu uzkrāto naudu. Atkal asaras, bet brālis - tas ir viņa paša asinis, kā var te nepalīdzēt, ja iespējams?
Andriuša izkāpa ar nosacījumu, bet devās lejup. Sāka stipri dzert. Viņa māte visu ap klīnikām satracināja, izraka, un viņš atkal iegrima reibumā. Nataša vairākkārt palīdzēja ģimenei ar naudu kodēt brāli. Toreiz viņa sapratās ar jaunu vīrieti, kurš, starp citu, viņā iemīlējās pat ar lielu degunu! Tur notika kāzas. Bet, pirmkārt, Natašai bija mērķis - veikt rinoplastiku. Un tā, pienāca diena X, kad bija paredzēta operācija. Un jau no paša rīta piezvanīja māte, un ar asarām viņa lūdza palīdzēt Andriušam. Brālis atkal sagrieza lietas, piekāva kādu dzērāju, cietums viņam spīdēja. Atkal bija vajadzīga nauda.
Māte ne tikai lūdza meitai palīdzēt, viņa pieprasīja, lai viņa pārdod savu dzīvokli, ko Nataša nesen iegādājās ar hipotēku kopā ar savu draugu. Šajā brīdī viņas pacietība jau bija pārtrūkusi, un viņa teica stingru "nē".
Dažus mēnešus vēlāk mans brālis tika ieslodzīts. Tagad neviens no radiniekiem pat nesazinās ar Natašu, viņi viņu sauc par mantkārīgu, nodevēju un citiem aizskarošiem vārdiem. Taču Nataša nemaz neapvainojas, viņai svarīgākais ir tas, ka viņa beidzot piepildīja savu sapni, un tagad katru dienu spogulī apbrīno savu perfekto degunu.
Sākotnējais raksts ir ievietots šeit: https://kabluk.me/psihologija/hoteli-chtoby-doch-prodala-kvartiru-i-pomogla-bratu.html
